ceturtdiena, 2014. gada 20. marts

Mobilā Firefox tulkojumu testēšana

Sveicieni pavasarī!

Daba mostas un mostas arī Firefox. Šoreiz mobilajās ierīces un ar latviešu tulkojumiem. Pirmie labojumi jau ir veikti, bet kādu kļūdu iespējams esam palaiduši garām. Tāpēc lūdzu Tev uzinstalēt savā Android ierīcē jaunāko Firefox Aurora jeb Alpha versiju un apskatīties kā izskatās latviešu valodas tulkojumi. Ja mani kādu nepilnību vai iespējamu uzlabojumu ieraksti par to komentāros vai atsūti uz e-pastu raivis@wtf.lv

Jaunāko Firefox Aurora versiju var dabūt te


sestdiena, 2014. gada 18. janvāris

Mozilla lokācijas sistēma - Latvijā vajag datus

Mozilla strādā pie eksperimentāla projekta, kas no publiski pieejamās WiFi piekļuves punktu un mobilo telefonu bāzes staciju informācijas ļaus noteikt lietotāja atrašanās vietu. Šāds serviss lieti noderēs mobilajām ierīcēm ar vājiem GPS uztvērējiem un datoriem, kam vispār nav GPS uztvērēja.

Līdzīgi servisi jau eksistē, bet to dati nav atvērti un brīvi pieejami. Es lieku lielas cerības, ka Mozilla lokācijas serviss sekos kopējai Mozilla privātuma politikai un ka šī projekta datus varēs izmantot dažādu interesantu risinājumu īstenošanai nākotnē.

Visādi citādi šī ir lieliska iespēja saģenerēt datus kopīgam labumam. Latvijā pagaidām ir samērā maz datu, bet ceru, ka drīzumā līdzīgi kā OpenStreetMap šis cilvēku veidotais projekts kļūs labāks par komerciālajiem konkurentiem.


Lai iesaistītos vari savā Android telefonā uzinstalēt MozStumbler un sākt vākt datus.

Papildus informācija atrodama te un te

otrdiena, 2012. gada 30. oktobris

Darbs Firefox komandā

Nu jau pirms kāda laiciņa biju Firefox pasākumā, kur starp visādām citām runām pļāpāju arī ar Firefox veiktspējas komandas vadītāju. Izrādās viņiem, tāpat kā visiem citiem mūsdienu IT pasaulē pietrūkst sakarīgu cilvēku. Esmu apsolījies apskatīties vai starp Latvijas IT cilvēkiem nav kāds, kas gribētu pievienoties Firefox komandai.

Cik saprotu no runām ar cilvēkiem, kas strādā pie Firefox izstrādes, reālais darbs būtu no mājām Latvijā, saziņa pa Skype vai kādu līdzīgu rīku. Ik pa brīdim sanāktu arī braucieni uz vietu kur kopā sanāk dažādi Firefox izstrādātāji. Piedāvājums, manuprāt, tīri sakarīgs.

Bet kas tad reāli jādara? Ievadam šis, ko man strāstīja Firefox veiktspējas komandas vadītājs:

We have a system called telemetry for collecting performance data, see
https://blog.mozilla.org/tglek/2012/07/25/telemetry-and-what-it-is-good-for-part-1-nuts-and-bolts/
https://blog.mozilla.org/tglek/2012/07/25/telemetry-and-what-it-is-good-for-part-2-telemetry-achievements/
I'd like to build out a new performance-analytics team which would be tasked with coming up with ideas for tracking performance, implementing tools for developers to get the most out of their probes, etc.
The main challenge in the position is that it is a creative one, we do not yet know what we want. We have a lot of data, we want someone who can look at what we do and actively suggest things we can measure, experiment with.

Ja šis liekas interesanti, dod man ziņu raksta komentāros vai uz epastu orvils -iekš- gmail.com
Pastāstīšu sīkāk, parādīšu kā izskatās esošā Frefox statistika un sapazīstināšu ar Firefox cilvēku, kas varēs visiem jautājumiem par šo darba iespēju.


ceturtdiena, 2012. gada 25. oktobris

Kā atbrīvot aizdambētu daudzstāvu mājas atkritumu vadu

Manās jaunajās mājās bija aizdambējies attkritumu vads. Bēdīgi, jo šī lieta bija ļoti parocīga. Mājas Facebook grupā kāds no kaimiņiem ieteica ieliet vadā 5-6 spaiņus ūdens. Joka pēc tā arī izdarīju, un kas to būtu domājis, vards atbrīvojās :)

Tad nu lūk, ja arī tavā mājā kas līdzīgs notiek, ielāgo šo:
Aizdambēts atkritumu gads + (5 vai 6) * ūdens spaiņi = Brīvs atkritumu vads.


Sīkums, bet patīkami.

otrdiena, 2012. gada 31. jūlijs

OpenSource video pamācības

Esam pabeiguši projektu "Bezmaksas programmatūras lietošanas veicināšana Baltijas valstīs". Uztaisījām video pamācības open source programmu izmantošanai. Viena, ko gribu parādīt arī citiem ir redzama zemāk - grāmatzīmju un vēstures izmantošana Mozilla Firefox pārlūkā. Spečuki šo visu jau zina, bet visiem ir kāda mamma, tētis vai vecmāmiņa, kuras IT iemaņas varētu uzlabot.



Projekta ietvaros tika izveidota arī mācību grāmata GIMP izmantošanai. Ievērtējam.


Citi video pieejami šeit: http://training.opensource.bda.lv/
Ja šobrīd iziet e-apmācības kursu un veiksmīgi izpilda uzdevumus, var dabūt arī BDA sertifikātu.

Projekta „Bezmaksas programmatūras lietošanas veicināšana Baltijas valstīs” (2010-2012), projekta nr. 2010-1-LV1-LEO05-00868 realizēts ar Eiropas Savienības atbalstu.


Papildus informācija par projektu atrodama šeit: http://www.opensource.bda.lv/ 

sestdiena, 2012. gada 12. maijs

Atziņa par pelējumu slieku kastē

Skatījos interesantu filmu par to kā lietas pūst un sadalās. Nolēmu papētīt sīkāk ko nozīmē tas, ka slieku kastē parādās pelējums. Vienā labā lapā izlasīju, ka pelējums ir dabiska parādība slieku kastēs un par to nevajag uztraukties. Ja parādās pelējums, tā ir laba pazīme, ka kastē tiek likts pārāk daudz atkritumu, kurus sliekas nepaspēj pārstrādāt. Tagad likšu mazāk.

ceturtdiena, 2012. gada 5. aprīlis

Pikseļu bīdīšana 2.0 jeb Firefox 3D inspektors

Sākot no Firefox 11 ir pieejama jauna iespēja mājas lapu izstrādātājiem, kas ļauj aplūkot mājas lapas uzbūvi 3D.

Kā tikt pie šīs jaunās lietas?
1. Uzklikšķinām kādā lapā ar peles kreiso taustiņu un izvēlamies "Izmeklēt".
2. Nospiežam uz pogas "3D skats"

Sagaidāmais rezultāts būs līdzīgs šim:

Papildus info Mozilla izstrādātāju lapā

sestdiena, 2012. gada 28. janvāris

Manas domas par Ekonomikas ministrijas teikto ACTA sakarā

Ekonomikas ministrijas atbildē uz ACTA ažiotāžu kaut kas nav īsti tīrs. Šajā rakstā es paudīšu savas subjektīvās domas par EM izteikumu un spekulēšu par šīs iniciatīvas briesmām attiecībā un interneta nākotni.

db.lv lasāmajā EM skaidrojumā par ACTA 3. rindkopā lasām sekojošo:

Ekonomikas ministrija skaidro, ka pēc intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka pieprasījuma, interneta pakalpojumu nodrošinātājam būs jāsniedz informācija par lietotāju kontu, kas izmantos pārkāpuma veikšanai, tomēr papildus slogs interneta pakalpojumu sniedzējam netiks radīts. 
1. lieta, kas man neliekas loģiska ir tā, ka intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieki jeb "(c) cilvēki" varēs interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS) prasīt datus par cilvēkiem, kas viņiem liksies aizdomīgi. Un uz kāda pamata tie būs jādod? Tiesas spriedums vai citas likumiskās struktūras te neparādās. Kas būs, ja IPS šos datus nedos? Liks viņu cietumā? Prasīs tiesai spriedumu vai arī "(c) cilvēki" tagad būs tiesa?

2. lieta - policija 2.0. Padomāsim kā šis izskatīsies dzīvē. Pieņemsim, ka kāds "(c) cilvēks" ir atklājis, ka kāds interneta lietotājs zog viņa filmas vai mikimauša bildes. Normālos apstākļos viņš ietu uz policiju un sūdzētos par šo pārkāpumu. Policija kopā ar tiesu lemtu vai tas tiešām ir pārkāpums un meklētu datus. Policija, nevis autortiesību turētājs nodarbojas ar noziegumu izmeklēšanu un prasa datus IPS, lai noķertu vainīgo un sauktu viņu pie atbildības. Pēc šī sanāk, ka noziegumus nākotnē izmeklēs lietas iznākumā stipri ieinteresētie autortiesību turētāji nevis neitrālā policija?

3. lieta - spiegošana. Kas tieši būs tā "informācija par lietotāja kontu", kas IPS pēc pieprasījuma būs jāsniedz intelektuālo tiesību turētājam (IPT)? Ja IPT zina ļaunprāša IP, tad provaiders viņam iedos arī cilvēka personas datus un adresi? Kādam nolūkam? Linča tiesai?

Vai arī spiegošana principā nebūs, bet, ja tevi tur aizdomās par pirātismu tad IPS/"(c) cilvēki" tevi izspiegos un "informācija par lietotāja kontu" būs paroles, interneta lapu skatījumu vēsture un viss cits, ko par lietotāju var savākt.

Ja intelektuālo tiesību turētājam ir dati, kas liecina par noziegumu, tos var iesniegt tiesā un provaideram nekas nav jāprasa, jo viss ir zināms, ja ar tiem datiem tiesai nepietiek, tad jāspiego un jāsavāc pietiekami daudz datu.


Bet ar 3. lietu es protams pārspīlēju, EM savā skaidrojumā taču skaidri un gaiši pateica, ka spiegošanas nebūs. Ja būtu paredzēta spiegošana, mums tā arī pateiktu, noteikti nemelotu tautai. Tātad atmetot nepamatotas aizdomas par spiegošanu vienīgais, kas paliek ir fakts, ka intelektuālo tiesību turētāji sāks pildīt policijas un izmeklētāju funkcijas. Vai arī kā šo ir paredzēts realizēt dzīvē?

piektdiena, 2012. gada 27. janvāris

Manas domas par ACTA tekstu

Iesākumā gribu uzsvērt, ka man ir tikai "intuitīva" izpratne par juridiskajam lietām un likumu tekstiem, tāpēc es varu kļūdīties savos tālākajos spriedumos. Neesmu eksperts, tālākais ir mans subjektīvais viedoklis.

Par ko ir runa?
Pārskrēju pāri ACTA tekstam un pamanīju pāris vietas, kas man liekas aizdomīgas.

Article 6. punkts 1 (6. lpp)

Each Party shall ensure that enforcement procedures are available under its law so as to permit effective action against any act of infringement of intellectual property rights covered by this Agreement, including expeditious remedies to prevent infringements and remedies which constitute a deterrent to further infringements. These procedures shall be applied in such a manner as to avoid the creation of barriers to legitimate trade and to provide for safeguards against their abuse.

Punkts saka "Dalībnieki rūpēsies par likuma ievērošanu un nodrošinās ātrus risinājumus, lai novērstu pārkāpumu".

Ar šādu likumu sanāk, ka ja kādam rodas aizdomas, ka es daru ko sliktu, mani ar ātru risinājumu palīdzību "notiesā", aptur manu darbību, atslēdz internetu vai aizver veikalu un tad tikai tiesā pa īstam un skatās vai es esmu vainīgs. Līdz šim tā nebija. Ja vainīgs, tad liek cietuma, bet kamēr nav pierādīts, ka vainīgs cietumā neliek (nu vismaz par autortiesībām, bīstami bandīti, ko tomēr jāliek cietumā te neskaitās).


Article 7. punkts 1 (6. lpp)
Each Party shall make available to right holders civil judicial procedures concerning the enforcement of any intellectual property right as specified in this Section.

Punkts saka "Dalībnieki sniegs autortiesību turētājiem rīkus intelektuālo tiesību ievērošanas nodrošināšanai"

Sanāk, ka tagad Volts Disnejs varēs lemt par to vai atslēgt man internetu? Nē nu principā jau nav slikti, ja es pamatojoties uz bažām par sava 6. klases sacerējuma nelegālu izplatīšanu Saeimas vai Ministru kabineta datortīklos varētu palūgt izslēgt viniem internetu, lai rūpētos, ka pārkāpums tiek novērsts. Vienīgi, šaubos, ka mani laidīs pie lielā "rubiļņika",  bet Voltam Disnejam šāda pieeja varētu tikt.

Article 10. punkts 1 (8. lpp)
At least with respect to pirated copyright goods and counterfeit trademark goods, each Party shall provide that, in civil judicial proceedings, at the right holder’s request, its judicial authorities have the authority to order that such infringing goods be destroyed, except in exceptional circumstances, without compensation of any sort.
Punkts saka "Dalībnieki nodrošinās, ka juridiskā procesa laikā, pēc autortiesību īpašnieka lūguma, autortiesības pārkāpjošās mantas var tikt iznīcinātas bez jebkādas kompensācijas"

Šeit man šķiet aizdomīgi ir tas, ka runa neiet par "pēc sprieduma", bet gan "procesa laikā", kas būtība ļautu autortiesību turētājam, piemēram Voltam Disnejam palūgt varas iestādēm dzēst no cilvēku cietajiem diskiem visu to ko šis autortiesību turētājs uzskata par sliktu. Un kas būs tad, ja tiesa atzīst, ka es tomēr neesmu vainīgs? Kas šajā gadījumā kompensēs zaudējumus?

Otrs ļaunums, kas nāk prātā ir sāds - iedomāsimies gadījumu, kad es esmu nofilmējis kā bandīti laupa banku, slepkavo cilvēkus vai dara citas sliktas lietas, šis principā ļauj viņiem teikt, ka es pārkāpju viņu autortiesības un un likt valstij iznīcināt šos pierādījumus pret viņiem.


Ideja cīnīties pret pirātiem, kopētājiem un bandītiem ir ļoti apsveicama, bet man radās sajūta, ka šis nav īstais līdzeklis, jo to var izmantot ļaunprātīgi.

Un beigās vēlreiz atgādinu, ka šis ir mans subjektīvais ne-profesionāļa skatījums. Gribētu dzirdēt ko par šo saka eksperti.

trešdiena, 2011. gada 21. decembris

Firefox AppStore izstrādātāju testa versija

Aplikācijas ir foršas, jo atvieglo dzīvi un paver jaunas iespējas. Arī taisīt aplikācijas ir forši, jo var uztaisīt ko noderīgu un, ja paveicās arī nopelnīt. Vienīgā nelaime, ir tā, ka iPhonam uztaisīta aplikācija neiet uz Android un arī no laptopa tādu nepadarbināsi. Mozilla grib šo mainīt un tāpēc veido savu aplikāciju izstrādes vidi un veikalu, kas būtu balstīts uz atvērtām web tehnoloģijām un HTML5. Doma ir tāda, ka ar laiku šī veikala aplikācijas varēs lietot uz jebkuras ierīces. Parocīgi!

Tieši šobrīd ir pieejama šīs jaunās sistēmas testa versija pirmajiem 3000 izstrādātājiem. Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ un kļūst slavens ar savu aplikāciju.  

Mozilla aplikāciju veikals: http://apps-preview.mozilla.org/
Sīkāk par šo Mozilla hacks blogā: http://hacks.mozilla.org/2011/12/mozilla-labs-apps-preview/