Manas domas par Ekonomikas ministrijas teikto ACTA sakarā

Ekonomikas ministrijas atbildē uz ACTA ažiotāžu kaut kas nav īsti tīrs. Šajā rakstā es paudīšu savas subjektīvās domas par EM izteikumu un spekulēšu par šīs iniciatīvas briesmām attiecībā un interneta nākotni.

db.lv lasāmajā EM skaidrojumā par ACTA 3. rindkopā lasām sekojošo:

Ekonomikas ministrija skaidro, ka pēc intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka pieprasījuma, interneta pakalpojumu nodrošinātājam būs jāsniedz informācija par lietotāju kontu, kas izmantos pārkāpuma veikšanai, tomēr papildus slogs interneta pakalpojumu sniedzējam netiks radīts. 

1. lieta, kas man neliekas loģiska ir tā, ka intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieki jeb "(c) cilvēki" varēs interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS) prasīt datus par cilvēkiem, kas viņiem liksies aizdomīgi. Un uz kāda pamata tie būs jādod? Tiesas spriedums vai citas likumiskās struktūras te neparādās. Kas būs, ja IPS šos datus nedos? Liks viņu cietumā? Prasīs tiesai spriedumu vai arī "(c) cilvēki" tagad būs tiesa?

2. lieta - policija 2.0. Padomāsim kā šis izskatīsies dzīvē. Pieņemsim, ka kāds "(c) cilvēks" ir atklājis, ka kāds interneta lietotājs zog viņa filmas vai mikimauša bildes. Normālos apstākļos viņš ietu uz policiju un sūdzētos par šo pārkāpumu. Policija kopā ar tiesu lemtu vai tas tiešām ir pārkāpums un meklētu datus. Policija, nevis autortiesību turētājs nodarbojas ar noziegumu izmeklēšanu un prasa datus IPS, lai noķertu vainīgo un sauktu viņu pie atbildības. Pēc šī sanāk, ka noziegumus nākotnē izmeklēs lietas iznākumā stipri ieinteresētie autortiesību turētāji nevis neitrālā policija?

3. lieta - spiegošana. Kas tieši būs tā "informācija par lietotāja kontu", kas IPS pēc pieprasījuma būs jāsniedz intelektuālo tiesību turētājam (IPT)? Ja IPT zina ļaunprāša IP, tad provaiders viņam iedos arī cilvēka personas datus un adresi? Kādam nolūkam? Linča tiesai?

Vai arī spiegošana principā nebūs, bet, ja tevi tur aizdomās par pirātismu tad IPS/"(c) cilvēki" tevi izspiegos un "informācija par lietotāja kontu" būs paroles, interneta lapu skatījumu vēsture un viss cits, ko par lietotāju var savākt.

Ja intelektuālo tiesību turētājam ir dati, kas liecina par noziegumu, tos var iesniegt tiesā un provaideram nekas nav jāprasa, jo viss ir zināms, ja ar tiem datiem tiesai nepietiek, tad jāspiego un jāsavāc pietiekami daudz datu.


Bet ar 3. lietu es protams pārspīlēju, EM savā skaidrojumā taču skaidri un gaiši pateica, ka spiegošanas nebūs. Ja būtu paredzēta spiegošana, mums tā arī pateiktu, noteikti nemelotu tautai. Tātad atmetot nepamatotas aizdomas par spiegošanu vienīgais, kas paliek ir fakts, ka intelektuālo tiesību turētāji sāks pildīt policijas un izmeklētāju funkcijas. Vai arī kā šo ir paredzēts realizēt dzīvē?

Manas domas par ACTA tekstu

Iesākumā gribu uzsvērt, ka man ir tikai "intuitīva" izpratne par juridiskajam lietām un likumu tekstiem, tāpēc es varu kļūdīties savos tālākajos spriedumos. Neesmu eksperts, tālākais ir mans subjektīvais viedoklis.

Par ko ir runa?
Pārskrēju pāri ACTA tekstam un pamanīju pāris vietas, kas man liekas aizdomīgas.

Article 6. punkts 1 (6. lpp)

Each Party shall ensure that enforcement procedures are available under its law so as to permit effective action against any act of infringement of intellectual property rights covered by this Agreement, including expeditious remedies to prevent infringements and remedies which constitute a deterrent to further infringements. These procedures shall be applied in such a manner as to avoid the creation of barriers to legitimate trade and to provide for safeguards against their abuse.

Punkts saka "Dalībnieki rūpēsies par likuma ievērošanu un nodrošinās ātrus risinājumus, lai novērstu pārkāpumu".

Ar šādu likumu sanāk, ka ja kādam rodas aizdomas, ka es daru ko sliktu, mani ar ātru risinājumu palīdzību "notiesā", aptur manu darbību, atslēdz internetu vai aizver veikalu un tad tikai tiesā pa īstam un skatās vai es esmu vainīgs. Līdz šim tā nebija. Ja vainīgs, tad liek cietuma, bet kamēr nav pierādīts, ka vainīgs cietumā neliek (nu vismaz par autortiesībām, bīstami bandīti, ko tomēr jāliek cietumā te neskaitās).


Article 7. punkts 1 (6. lpp)

Each Party shall make available to right holders civil judicial procedures concerning the enforcement of any intellectual property right as specified in this Section.

Punkts saka "Dalībnieki sniegs autortiesību turētājiem rīkus intelektuālo tiesību ievērošanas nodrošināšanai"

Sanāk, ka tagad Volts Disnejs varēs lemt par to vai atslēgt man internetu? Nē nu principā jau nav slikti, ja es pamatojoties uz bažām par sava 6. klases sacerējuma nelegālu izplatīšanu Saeimas vai Ministru kabineta datortīklos varētu palūgt izslēgt viniem internetu, lai rūpētos, ka pārkāpums tiek novērsts. Vienīgi, šaubos, ka mani laidīs pie lielā "rubiļņika",  bet Voltam Disnejam šāda pieeja varētu tikt.

Article 10. punkts 1 (8. lpp)

At least with respect to pirated copyright goods and counterfeit trademark goods, each Party shall provide that, in civil judicial proceedings, at the right holder’s request, its judicial authorities have the authority to order that such infringing goods be destroyed, except in exceptional circumstances, without compensation of any sort.

Punkts saka "Dalībnieki nodrošinās, ka juridiskā procesa laikā, pēc autortiesību īpašnieka lūguma, autortiesības pārkāpjošās mantas var tikt iznīcinātas bez jebkādas kompensācijas"

Šeit man šķiet aizdomīgi ir tas, ka runa neiet par "pēc sprieduma", bet gan "procesa laikā", kas būtība ļautu autortiesību turētājam, piemēram Voltam Disnejam palūgt varas iestādēm dzēst no cilvēku cietajiem diskiem visu to ko šis autortiesību turētājs uzskata par sliktu. Un kas būs tad, ja tiesa atzīst, ka es tomēr neesmu vainīgs? Kas šajā gadījumā kompensēs zaudējumus?

Otrs ļaunums, kas nāk prātā ir sāds - iedomāsimies gadījumu, kad es esmu nofilmējis kā bandīti laupa banku, slepkavo cilvēkus vai dara citas sliktas lietas, šis principā ļauj viņiem teikt, ka es pārkāpju viņu autortiesības un un likt valstij iznīcināt šos pierādījumus pret viņiem.


Ideja cīnīties pret pirātiem, kopētājiem un bandītiem ir ļoti apsveicama, bet man radās sajūta, ka šis nav īstais līdzeklis, jo to var izmantot ļaunprātīgi.

Un beigās vēlreiz atgādinu, ka šis ir mans subjektīvais ne-profesionāļa skatījums. Gribētu dzirdēt ko par šo saka eksperti.

Firefox AppStore izstrādātāju testa versija

Aplikācijas ir foršas, jo atvieglo dzīvi un paver jaunas iespējas. Arī taisīt aplikācijas ir forši, jo var uztaisīt ko noderīgu un, ja paveicās arī nopelnīt. Vienīgā nelaime, ir tā, ka iPhonam uztaisīta aplikācija neiet uz Android un arī no laptopa tādu nepadarbināsi. Mozilla grib šo mainīt un tāpēc veido savu aplikāciju izstrādes vidi un veikalu, kas būtu balstīts uz atvērtām web tehnoloģijām un HTML5. Doma ir tāda, ka ar laiku šī veikala aplikācijas varēs lietot uz jebkuras ierīces. Parocīgi!

Tieši šobrīd ir pieejama šīs jaunās sistēmas testa versija pirmajiem 3000 izstrādātājiem. Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ un kļūst slavens ar savu aplikāciju.  

Mozilla aplikāciju veikals: http://apps-preview.mozilla.org/
Sīkāk par šo Mozilla hacks blogā: http://hacks.mozilla.org/2011/12/mozilla-labs-apps-preview/

Izmēģinam Firefox 9 beta

Jaunajā Firefox laidienu grafikā, kurā jauna pārlūka versija pie lietotājiem nonāks vidēji katras 6 nedēļas beta versiju testēšanai ir liela nozīme. Lai arī Firefox beta versijas ir stabilas un tajās viss strādā kā nākas, zināmas sīkas nepilnības var gadīties. Šīs nepilnības tad arī beta testēšanas laikā jāizķer. Kā tehnoloģiski attīstīts lietotājs un liels Firefox fans dalību beta testēšanā uzskatu gandrīz vai par pienākumu, bet fakts, ka šādi pie pašām jaunākajām fīčām var tikt ātrāk par pārējiem ir patīkams bonuss.

Uzinstalēju sev jaunāko Beta versiju un pēc pāris dienu dzīvošanās ar Firefox 9 jūtos ļoti apmierināts. Viss strādā. Laidiena piezīmēs solīto ātrdarbību dzīvē īpaši neizjūtu, bet tas droši vien tāpēc, ka arī īpašu lēnumu no Firefox puses nekad neesmu manījis.

Ja arī jums kārojas ātrāk tikt pie nākamās Firefox 9 versijas, to var dabūt te: http://www.mozilla.org/lv/firefox/channel/

OpenSource traktori un citas civilizācijas mantiņas

Pasaulē, kur ir OpenSource operētājsistēmas un alus, varētu būt arī OpenSource traktori un citas ikdienā noderīgas mantiņas. Lapā http://openfarmtech.org šis viss ir.

Video par projektu ted.com

Par SSH un drošību

Šis ir svarīgi!!!

Sākšu ar morāli - SSH konfigurācijā (sshd_config) failā ir vēlams ielikt AllowUsers parametru un norādīt tos lietotājus, kam tiks ļauts pieslēgties pa SSH.
Piemēram šādi:

AllowUsers admin saimnieks

Kāpēc šo visu rakstu? Tāpēc, ka šodien kādā svešā serverī kārtējo reizi pamanīju vienu reālu drošības problēmu Linux serveros. Proti visādi random / testa lietotāji, kurus noķer ļaunie portu skanētāji.

Skanēt portus un mēģināt ielogoties visos serveros pēc kārtas ar vienkāršiem lietotājiem un viegli uzminamām parolēm nav nekas sarežģīts un to internetā dara daudzi. Rezultātā veidojas aptuveni šāds scenārijs - ja jūs esat paredzējuši, ka jums būs administratora lietotājs 'admin' un saimnieka lietotājs 'saimnieks', kas slēgsies pa ssh, bet vēlāk izdomājat patestēt piemēram ftp vai kādu citu lietu / skriptu un izveidojat lietotāju 'test' ar paroli test, lietotāju 'user' ar paroli user vai piemēram lietotāju 'drupal', 'ruby' vai 'web' ar vienkāršām parolēm. Ja ssh konfigurācijā nav ierobežots atļauto lietotāju skaits, visi sistēmas lietotāji var pieslēgties serverim pa ssh, pat ja jūs tā neesat plānojis. Rezultātā var redzēt, ka sistēma strādā ar 100% slodzi, ko rada lietotājs 'test', kas darbina procesu 'portscan2', 'send-spam' vai ko līdzīgu.
Ļaunajiem serveri nogāzt / salauzt un / vai zagt jūsu datus nav iespējams vai nav interesanti, bet jūsu serveris var kļūt par zombiju svešā ļaunuma impērijā.

Novērst šo nav grūti un jēga ir liela, problēmu reālā dzīvē esmu redzējis kādas reizes trīs.
AllowUsers @ sshd_config ;)

OSM JOSM remote control un kļūdu labošana

Šai darbīgajā novakarē pāris viltības, kas ievērojami atvieglo darbu ar OSM. Pirmām kārtām gribu teikt, ka JOSM ir lieta, ko vajadzētu pamēģināt, ja tas vēl nav darīts, jo tajā ir daudz vērtīgu iespēju.

Šoreiz no JOSM gribu izcelt iespēju pārlūkā skatāmu karti atvērt JOSMā uzklikšķinot uz saites. Lai to varētu izdarīt, nepieciešams aktivizēt JOSM remote control iespējas. Ejam Edit -> Preferences F12 un ieliekam ķeksīti pie Enable Remote control

Kad tas ir izdarīts, jāpārstartē JOSM un jums būs iespēja www.openstreetmap.org lapā redzamo karti atvērt rediģēšanai JOSMā, nospiežot uz Edit saites.

Bet pats lielākais ieguvums no spējas atvērt kartes apgabalu rediģēšanai JOSMā ir izmantojot kartes validācijas rīku OSMI. (Ievērojiet mazo ikonu ar "J")

Nospiežot šo ikonu attēlā redzamais kartes apgabals atvērsies rediģēšanai JOSM rīkā. Ērti, iespējām bagāti un parocīgi.

OsmAnd - Lieliska navigācijas programma Android ierīcēm

OsmAnd ir navigācijas programma telefoniem ar Android operētājsistēmu, kas izmanto OpenStreetMap datus. Šī programma ir ļoti ērta un rāda daudz noderīgas informācijas, kas nav Google kartēs. Piemēram ar OsmAnd jūs kartes malā redzat mērogu, kas ļauj labāk saprast kartē redzamos attālumus reālajā dzīvē. Otra patīkama lieta ir nelieli zils un sarkans trijstūrīts, kas vienmēr rāda virzienu uz jūsu atrašanās vietu vai jūsu izvēlēto galamērķi. Ar šo mazo sīkumu palīdzību ir vieglāk noorientēties kartē.

Vēl patīkama OsmAnd funkcija ir navigācija un maršruta plānošana. Izvēloties galamērķi OsmAnd jums parādīs pa kuriem ceļiem uz to nokļūt. Turklāt ceļa gaitā šī programmiņa sniegs komandas, par to kur un kad jums jāgriežas. Navigācijas instrukcijas OsmAnd spēj arī izrunāt skaļi, lai braucot ar mašīnu, jūsu uzmanība var būt pievērsta ceļam, nevis ierīces ekrānam.

Ja piemēram dodaties ceļojumā uz ārzemēm, kur mobilais internets ir dārgs prieks, varat izmantot OsmAnd kartes datu lejupielādes rīku, lai vajadzīgā apgabala datus saglabātu telefona SD kartē. Šis rīks ir nedaudz "pazaļš", bet savu funkciju galā tiek.

Bet beidzamā OsmAnd funkcija par kuru gribu pastāstīt ir dažādu objektu attēlošana kartē. Uz kartes jūs varat attēlot gan restorānus, gan benzīntankus, gan arī dažādus citus objektus, kurus ikdienā nereti vajag atrast.

Aplūkojiet OsmAnd ekrānattēlus un izmēģiniet to dzīvē.

Aptauja par atvērto kodu

Pirmām kārtām sveicieni visiem šajā sniegotajā svētku laikā, bet otrām kārtām gribu lūgt jūs aizpildīt nelielu aptauju par atvērtā koda programmu izmantošanu. Aptauja ir īsa, burtiski dažas minūtes. Tās rezultāti tiks izmantoti veidojot apmācības atvērtā koda programmām, kas būs bez maksas pieejamas ekursa formā jau nākamā gada beigās.

Aptauja nav slepena, to var un vajag parādīt arī radiem un draugiem.

http://www.visidati.lv/aptauja/441971667/

Kā aizvākt aploksnes ikonu

Vienā jaukā dienā manā Ubuntu 10.04 uz paneļa parādījās kaitinoša aploksnes ikona, kas man nedod nekādu labumu un aizņem vietu. Linux labākajās tradīcijās nolēmu tikt no tās vaļā un atradu labu padomu šajā lapā.

Risinājums:

sudo apt-get remove indicator-messages

killall gnome-panel

P.S. Es runāju par šo aploksnes ikonu: