Manas domas par Ekonomikas ministrijas teikto ACTA sakarā
Ekonomikas ministrijas atbildē uz ACTA ažiotāžu kaut kas nav īsti tīrs. Šajā rakstā es paudīšu savas subjektīvās domas par EM izteikumu un spekulēšu par šīs iniciatīvas briesmām attiecībā un interneta nākotni.
db.lv lasāmajā EM skaidrojumā par ACTA 3. rindkopā lasām sekojošo:
2. lieta - policija 2.0. Padomāsim kā šis izskatīsies dzīvē. Pieņemsim, ka kāds "(c) cilvēks" ir atklājis, ka kāds interneta lietotājs zog viņa filmas vai mikimauša bildes. Normālos apstākļos viņš ietu uz policiju un sūdzētos par šo pārkāpumu. Policija kopā ar tiesu lemtu vai tas tiešām ir pārkāpums un meklētu datus. Policija, nevis autortiesību turētājs nodarbojas ar noziegumu izmeklēšanu un prasa datus IPS, lai noķertu vainīgo un sauktu viņu pie atbildības. Pēc šī sanāk, ka noziegumus nākotnē izmeklēs lietas iznākumā stipri ieinteresētie autortiesību turētāji nevis neitrālā policija?
3. lieta - spiegošana. Kas tieši būs tā "informācija par lietotāja kontu", kas IPS pēc pieprasījuma būs jāsniedz intelektuālo tiesību turētājam (IPT)? Ja IPT zina ļaunprāša IP, tad provaiders viņam iedos arī cilvēka personas datus un adresi? Kādam nolūkam? Linča tiesai?
Vai arī spiegošana principā nebūs, bet, ja tevi tur aizdomās par pirātismu tad IPS/"(c) cilvēki" tevi izspiegos un "informācija par lietotāja kontu" būs paroles, interneta lapu skatījumu vēsture un viss cits, ko par lietotāju var savākt.
Ja intelektuālo tiesību turētājam ir dati, kas liecina par noziegumu, tos var iesniegt tiesā un provaideram nekas nav jāprasa, jo viss ir zināms, ja ar tiem datiem tiesai nepietiek, tad jāspiego un jāsavāc pietiekami daudz datu.
Bet ar 3. lietu es protams pārspīlēju, EM savā skaidrojumā taču skaidri un gaiši pateica, ka spiegošanas nebūs. Ja būtu paredzēta spiegošana, mums tā arī pateiktu, noteikti nemelotu tautai. Tātad atmetot nepamatotas aizdomas par spiegošanu vienīgais, kas paliek ir fakts, ka intelektuālo tiesību turētāji sāks pildīt policijas un izmeklētāju funkcijas. Vai arī kā šo ir paredzēts realizēt dzīvē?
db.lv lasāmajā EM skaidrojumā par ACTA 3. rindkopā lasām sekojošo:
Ekonomikas ministrija skaidro, ka pēc intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka pieprasījuma, interneta pakalpojumu nodrošinātājam būs jāsniedz informācija par lietotāju kontu, kas izmantos pārkāpuma veikšanai, tomēr papildus slogs interneta pakalpojumu sniedzējam netiks radīts.1. lieta, kas man neliekas loģiska ir tā, ka intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieki jeb "(c) cilvēki" varēs interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS) prasīt datus par cilvēkiem, kas viņiem liksies aizdomīgi. Un uz kāda pamata tie būs jādod? Tiesas spriedums vai citas likumiskās struktūras te neparādās. Kas būs, ja IPS šos datus nedos? Liks viņu cietumā? Prasīs tiesai spriedumu vai arī "(c) cilvēki" tagad būs tiesa?
2. lieta - policija 2.0. Padomāsim kā šis izskatīsies dzīvē. Pieņemsim, ka kāds "(c) cilvēks" ir atklājis, ka kāds interneta lietotājs zog viņa filmas vai mikimauša bildes. Normālos apstākļos viņš ietu uz policiju un sūdzētos par šo pārkāpumu. Policija kopā ar tiesu lemtu vai tas tiešām ir pārkāpums un meklētu datus. Policija, nevis autortiesību turētājs nodarbojas ar noziegumu izmeklēšanu un prasa datus IPS, lai noķertu vainīgo un sauktu viņu pie atbildības. Pēc šī sanāk, ka noziegumus nākotnē izmeklēs lietas iznākumā stipri ieinteresētie autortiesību turētāji nevis neitrālā policija?
3. lieta - spiegošana. Kas tieši būs tā "informācija par lietotāja kontu", kas IPS pēc pieprasījuma būs jāsniedz intelektuālo tiesību turētājam (IPT)? Ja IPT zina ļaunprāša IP, tad provaiders viņam iedos arī cilvēka personas datus un adresi? Kādam nolūkam? Linča tiesai?
Vai arī spiegošana principā nebūs, bet, ja tevi tur aizdomās par pirātismu tad IPS/"(c) cilvēki" tevi izspiegos un "informācija par lietotāja kontu" būs paroles, interneta lapu skatījumu vēsture un viss cits, ko par lietotāju var savākt.
Ja intelektuālo tiesību turētājam ir dati, kas liecina par noziegumu, tos var iesniegt tiesā un provaideram nekas nav jāprasa, jo viss ir zināms, ja ar tiem datiem tiesai nepietiek, tad jāspiego un jāsavāc pietiekami daudz datu.
Bet ar 3. lietu es protams pārspīlēju, EM savā skaidrojumā taču skaidri un gaiši pateica, ka spiegošanas nebūs. Ja būtu paredzēta spiegošana, mums tā arī pateiktu, noteikti nemelotu tautai. Tātad atmetot nepamatotas aizdomas par spiegošanu vienīgais, kas paliek ir fakts, ka intelektuālo tiesību turētāji sāks pildīt policijas un izmeklētāju funkcijas. Vai arī kā šo ir paredzēts realizēt dzīvē?
Komentāri
Tātad visos minētajos gadījumos informācijas pieprasītājs vai darbības veicējs ir tiesa vai tiesībsargājošās iestādes (policija).
Kas cilvēkam, kas lasījis ACTA, un zina, kur to palasīt liek uzdot šādus jautājumus, ja dokumentā tas ir atrunāts?
Nesen bija lieta, kur LTC pēc tiesas ordera policijai izdeva informāciju par konkrēta lietotāja atrašanās vietu pēc IP adreses.
Liekas, tas bija Ogrē.
Lapa E-15, 4. punkts:
"A Party may provide, in accordance with its laws and regulations, its competent authorities with the authority to order an online service provider to disclose expeditiously to a right holder information sufficient to identify a subscriber whose account was allegedly used for infringement, where that right holder has filed a legally sufficient claim of trademark or copyright or related rights infringement, and where such information is being sought for the purpose of protecting or enforcing those rights."
Ievērojam: "may", "competent authorities", "where that holder has filed a legally sufficient claim", "where such information is being sought for the purpose.."
Mans satraukums ir nedaudz rimies, bet skaidrs, ka "karš vēl nav galā", jo var nākt nākamā ACTA, kurā sliktās lietas tiks ieliktas atpakaļ. Jāturpina būt modriem un pieskatīt procesus.
p.s tas nav personīgi, man prieks, ka autors ir spējis izprast par ko ir runa.
Argumentēta saruna par šo notiek arī šeit: http://janis.peisenieks.lv/62/acta-ne/
man ir žēl Vaideres, kas tagad dabūs atbildēt uz tiem murgiem.