Manas domas par ACTA tekstu

Iesākumā gribu uzsvērt, ka man ir tikai "intuitīva" izpratne par juridiskajam lietām un likumu tekstiem, tāpēc es varu kļūdīties savos tālākajos spriedumos. Neesmu eksperts, tālākais ir mans subjektīvais viedoklis.

Par ko ir runa?
Pārskrēju pāri ACTA tekstam un pamanīju pāris vietas, kas man liekas aizdomīgas.

Article 6. punkts 1 (6. lpp)
Each Party shall ensure that enforcement procedures are available under its law so as to permit effective action against any act of infringement of intellectual property rights covered by this Agreement, including expeditious remedies to prevent infringements and remedies which constitute a deterrent to further infringements. These procedures shall be applied in such a manner as to avoid the creation of barriers to legitimate trade and to provide for safeguards against their abuse.

Punkts saka "Dalībnieki rūpēsies par likuma ievērošanu un nodrošinās ātrus risinājumus, lai novērstu pārkāpumu".

Ar šādu likumu sanāk, ka ja kādam rodas aizdomas, ka es daru ko sliktu, mani ar ātru risinājumu palīdzību "notiesā", aptur manu darbību, atslēdz internetu vai aizver veikalu un tad tikai tiesā pa īstam un skatās vai es esmu vainīgs. Līdz šim tā nebija. Ja vainīgs, tad liek cietuma, bet kamēr nav pierādīts, ka vainīgs cietumā neliek (nu vismaz par autortiesībām, bīstami bandīti, ko tomēr jāliek cietumā te neskaitās).


Article 7. punkts 1 (6. lpp)
Each Party shall make available to right holders civil judicial procedures concerning the enforcement of any intellectual property right as specified in this Section.

Punkts saka "Dalībnieki sniegs autortiesību turētājiem rīkus intelektuālo tiesību ievērošanas nodrošināšanai"

Sanāk, ka tagad Volts Disnejs varēs lemt par to vai atslēgt man internetu? Nē nu principā jau nav slikti, ja es pamatojoties uz bažām par sava 6. klases sacerējuma nelegālu izplatīšanu Saeimas vai Ministru kabineta datortīklos varētu palūgt izslēgt viniem internetu, lai rūpētos, ka pārkāpums tiek novērsts. Vienīgi, šaubos, ka mani laidīs pie lielā "rubiļņika",  bet Voltam Disnejam šāda pieeja varētu tikt.

Article 10. punkts 1 (8. lpp)
At least with respect to pirated copyright goods and counterfeit trademark goods, each Party shall provide that, in civil judicial proceedings, at the right holder’s request, its judicial authorities have the authority to order that such infringing goods be destroyed, except in exceptional circumstances, without compensation of any sort.
Punkts saka "Dalībnieki nodrošinās, ka juridiskā procesa laikā, pēc autortiesību īpašnieka lūguma, autortiesības pārkāpjošās mantas var tikt iznīcinātas bez jebkādas kompensācijas"

Šeit man šķiet aizdomīgi ir tas, ka runa neiet par "pēc sprieduma", bet gan "procesa laikā", kas būtība ļautu autortiesību turētājam, piemēram Voltam Disnejam palūgt varas iestādēm dzēst no cilvēku cietajiem diskiem visu to ko šis autortiesību turētājs uzskata par sliktu. Un kas būs tad, ja tiesa atzīst, ka es tomēr neesmu vainīgs? Kas šajā gadījumā kompensēs zaudējumus?

Otrs ļaunums, kas nāk prātā ir sāds - iedomāsimies gadījumu, kad es esmu nofilmējis kā bandīti laupa banku, slepkavo cilvēkus vai dara citas sliktas lietas, šis principā ļauj viņiem teikt, ka es pārkāpju viņu autortiesības un un likt valstij iznīcināt šos pierādījumus pret viņiem.


Ideja cīnīties pret pirātiem, kopētājiem un bandītiem ir ļoti apsveicama, bet man radās sajūta, ka šis nav īstais līdzeklis, jo to var izmantot ļaunprātīgi.

Un beigās vēlreiz atgādinu, ka šis ir mans subjektīvais ne-profesionāļa skatījums. Gribētu dzirdēt ko par šo saka eksperti.

Komentāri

Anonīms teica…
Par 6.1. - Tavā paša citātā ir tālāk norādīts uz pretējo no tā, ko Tu secini:
"These procedures shall be applied in such a manner as to avoid the creation of barriers to legitimate trade and to provide for safeguards against their abuse."

Vēljovairāk, 6.2. Ir tieši norādīts:
These procedures shall be implemented in a manner that avoids the creation of barriers to legitimate activity, including electronic commerce, and, consistent with that Party’s law, preserves fundamental principles such as freedom of expression, fair process, and privacy

Ievērojam "fair process"


7.1. - nē, tā nesanāk gan. "Sniegt rīkus" nenozīmē "Dot autoritāti izlemt". Pie tam šādi pret-kopēšanas rīki jau pastāv un tiem nav sakara ar "izlemšanu", bet vairāk ar "novēršanu".


10.1. - Jā, tā tiek iznīcināts kontrabandas alkohols ar viltotām preču zīmēm. Kur šeit rodas pārsteiguma moments? ACTA taču neattiecas tikai uz internetu.



Es neesmu par ACTA, bet vēl vairāk man nepatīk interpretācijas, kas ir izrautas no konteksta vai vienkārši neatbilst dokumenta saturam un garam.
Anonīms teica…
Pēc ACTA sanāk, nevis, ka Volts Disnejs kaut ko izlems vai palūgs izdzēst, kas viņam liksies "slikts", bet gan, ka tiesībsargājošām iestādēm būs tiesības iznīcināt materiālus, kas pārkāpj Volta Disneja autortiesības, ja tāds fakts tiks konstatēts.

Piemēram, ja Tev uz datu nesēja ir Volta Disneja multfilma, kuru Tu esi ieguvis nelikumīgā ceļā, tiesībsargājošām iestādēm būs tiesības šo multfilmu dzēst.

Sliktā daļa ir tā, ka būs tiesības dzēst arī materiālus, kur Tu pats būsi ieguldījis darbu, piemēram kādu multfilmas "remix".
Tie, kas strādā reklāmas industrijā labi zina, ka oriģinālie materiāli ir jāpērk un viņiem šis vispār neko nemainīs, jo viņi jau strādā pēc šādiem likumiem, tas ir, Volts Disnejs jau tagad var Tevi iesūdzēt par to, ka esi paņēmis viņa multfilmu un no tās izveidojis kādu improvizāciju.
To pietiekami bieži nedara, jo nav jēgas (pārāk mazs ieguvums/zaudējumi) vai nav iespējas izkontrolēt.
ACTA neatradu arī punktu, kur tiktu pieprasīts šādas iespējas kontrolēt ieviest, tā, ka daļa panikas ir bāzēta labākajā gadījumā vecākās šīs dokumenta versijās, kur šāds punkts esot bijis.
Kristīne teica…
Es šos punktus tulkotu citādi, ievērojot visu tekstu nevis izņemot no konteksta un vēl tulkojums nav precīzs, piemēram, effective, manuprāt, šeit ir jātulko kā efektīva rīcība, kas noved pie rezultāta, nevis tikai ātra rīcība. Līdz ar to man būtu citi secinājumiem, kurus man ir slinkums rakstīt.

Pēc pāris minūšu iedziļināšanās šis akts šobrīd galīgi neizskatās tik biedējošs kā tu raksti, bet nu, protams, te ir jāskatās dziļāk un jāskatās arī šīs ACTAs izveidotāju anotācija, kas ar to ir vispār ir domāts.
Anonīms teica…
Es ieteiktu šo līgumu lasīt paturot prātā tā nosaukumu: anti counterfeit trade agreement.

Tādam D&G tiks doti rīki vērsties pret indonēzijas bikšu fabrīķi, kas vienā mierā pārpludina LV tirgu ar viltotām D&G ūziņām. Pašlaik, es saprotu procedūra ir pārāk vāja, vai dažreiz pat tādas vispār nav, lai dajebkāds ražotājs varētu aizstāvēt savas tiesības.

volts disnejs vispār te nav nekādā sakarā, viens idiots no kaut kādas kabatas asociācijas izdomāja un tagad visi metās aizstāvēt nabaga mājsaimnieci, kas nu nedrīkstēšot izdrukāt no internāta mikimausi savam bērnam. To kā varēja darīt, tā arī varēs turpināt darīt. un kamēr jūs savas kačātās filmas nesāksiet rakstīt dvd un tirgot, neviens jūs neaiztiks, kā neaiztika līdz šim.
Daļēji piekrītu kritikai, jo šis vēl nav likums, bet gan kaut kas vairāk uz vadlīniju pusi, tiesa šie trīs punkti mani satrauc, jo ir iespējama to ļaunprātīga izmantošana. Šim procesam kā minimums jāpiegriež stingra vērība.

Var jau paļauties, ka "varas spēki" savas pilnvaras izmantos labvēlīgi, draudzīgi un sliktu nedarīs, bet, ja nu tā nav?

Turklāt man visu laiku ir bijusi sajūta, ka autortiesību pārkāpumus arī līdz šim var apkarot ar esošajiem likumiem. Kāpēc tiek radīts kas jauns?
Anonīms teica…
Šāda vienošanās laikam jau ir tapusi tāpēc, ka katrā valstī ir sava likumdošana un nav tādas universālas izpratnes kas ir viltojums. Bet pats svarīgākais - katrā valstī procedūra kā tas kura tiesības ir aizskartas var tās aizstāvēt atšķiras. Kādā valstī viņš kā ārzemju uzņēmums/persona nevar iesniegt pieteikumu tiesā, tas ir jādara caur vietējiem juristiem utt. utjpr.

Spekulācijas par to kā šis līgums tiks piemērots ir bērnišķīgas. tikpat labi var atšķirt kriminālprocesa likumu un stāstīt visai pasaulei, ka pie mums pamatojoties uz šo likumu var iesēdināt jebkuru cilvēku. otrais - pēc šī līguma parakstīšanas ir jāveic izmaiņas (ja nepieciešams) katras valsts likumdošanā, tā ka reāli šis process globālā līmenī iestartēsies 3-5 gadu laikā.

Es domāju, nē, es esmu pārliecināts, ka šoreiz ir sacelta vētra ūdensglāzē.
Anonīms teica…
Raivi, bet vienošanās taču satur arī punktus, kas šīs "ļaunprātīgās" izmantošanas iespējas noliedz, kā jau citēts pašā pirmajā komentārā.

Iespējams, ka juristi var atrast kādu "caurumu", bet tas tik un tā beigās nonāks līdz:
1. Kā katras valsts likumdevēji to ieviesīs (tātad, kad Saeima skatīs attiecīgo likumprojektu, jāpiegriež vērība)
2. Konstitucionālās tiesības - šis dokuments nedod iespējas, piemēram, pārkāpt Satversmes 96. pantu.
Baigi forši, ka par šo notiek diskusija, mazliet žēl, ka tas ir pēc tam, kad "kaut kas" jau ir parakstīts un žēl, ka šis notiek mana bloga komentāros. Procesu ieviesēji noteikti var kaut ko mācīties no šī.

Paldies par paskaidrojumiem, redzu arī otru šīs lietas pusi. Iespējams satraukumam nav pamata, bet es joprojām nejūt, ka viss būtu kārtībā. Satraukums palicis, redzēs ko nesīs rītdiena.
Kristīne teica…
Šeit tu vari iepazīties ar versiju latviski. Varbūt būs lielāka sapratne.
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40230672&mode=mk&date=2011-12-13

te pat ir anotācija.
Jāatzīst, ka lai arī kā es gribētu, pret ACTA tekstu neko īsti pateikt nevaru, viss izskatās tīrs, BET.. bet.. Sajūta joprojām, ir tāda, ka kaut kas nav tīrs. Ļoti daudz visādu sīkumu, kas dara piesardzīgu un liek meklēt ēnas, zemtekstus un viltus gājienus.

Nepatīk man ACTA, joprojām nepatīk..
Anonīms teica…
To sajūtu rada Tev iepriekš uzkurinātās emocijas.
Šo marketinga taktiku sauc par F.U.D. un tā tiek plaši izmantota kā komerciālajā vidē tā politikā.
Pat tad, ja beigās izrādās, ka ar lietu viss ir kārtībā, tu to "nepirksi", aizbildinoties "drošs paliek nedrošs".

Pirmais solis pret to cīnīties ir saprast, ka tiec muļķots un to visvieglāk ir pašam pārbaudot vai uzdodot kādu āķīgu jautājumu, kas atklātu lietas būtību.

Par veidu kā "ACTA" tiek "bīdīta" protams vēl var diskutēt, bet pēc tā kāda vētra ir sacelta principā par neko, ir skaidrs, ka demokrātiskā ceļā šo izdabūt cauri vienkārši nav iespējams, īpaši valstīs, kur pirātisms plaukst un zeļ, piemēram mūsējā.
Līdz šim ar FUD esmu saskāries gana bieži un apzinos, ka gudri cilvēki spēj ļoti veikli manipulēt ar jēdzieniem, lai panāktu sev vēlamo. Bet visu šo es drīzāk ņemu kā iemeslu, lai bažītos par ACTA. Esmu redzējis kā "lielie spēlētāji" nekad nav vainīgi, nekad "nezina kas tā par naudu" vai kā citādi izlokās, lai panāktu savu.

Pirms neilga laika CCC konferences atklāšanā runātājs brīdināja cilvēkus par draudošajiem uzbrukumiem līdzšinējai sistēmai. [ http://www.youtube.com/watch?v=yYqkU1y0AYc ] Tā ir viena no lietām, kas dara mani piesardzīgu.

Otra lieta ir tā, ka bija SOPA, kas šķetināja autortiesību jautājumus, bet gāžoties ārā pārtapa par PIPA. Kad tagad uzpeld arī ACTA, man rodas, sajūta, ka redzu tos pašus vēžus, bet citā kulītē.

Līdz šim par taisnības ieviešanu rūpējās policija, bet tagad pat Ekonomikas ministrija saka, ka "pēc intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka pieprasījuma, interneta pakalpojumu nodrošinātājam būs jāsniedz informācija par lietotāju kontu, kas izmantos pārkāpuma veikšanai". [ http://www.db.lv/tehnologijas/ekonomikas-ministrija-acta-neko-jaunu-neparedz-251388 ]
It kā jau viss būs tāpat kā pirms tam, bet tagad IPS būs jauns pienākums pret "(c) cilvēkiem". Kur paliek policija? Kāpēc teikt, ka nekas nemainīsies, ja acīm redzams, ka tomēr mainīsies?
Anonīms teica…
Vispār jau ISP arī pašlaik ir pienākums sniegt informāciju, ja viņiem to paprasa. pat vairāk, ISP ir pienākums zināmu laiku glabāt informāciju par saviem klientiem - IP adreses u.c lietas.

Ekonomikas ministrija tikai izskaidro, neba tagad Pavļuts dibinās kādu struktūrvienību lai ieviesto ACTA. Kā jau juristi ir minējuši - nekas jau pie mums nemainīsies, jo visas šīs lietas jau ir iestrādātas mūsu esošajos likumos. var būt nianses, bet ne tāds armagedons, kā to pasludina grūtgalvji, kas uzskata, ka viņi tagad nevarēšot izdrukāt mikimauša bildi.
Redaktors teica…
Raivi, tavām bažām ir pamats. Izlasot nolīguma tekstu tiešām liekās, ka viss nav tik traki, jo tiek rakstīts par samērības principu.
Tātad par ko ir nevalstisko organizāciju cepiens?
Cepiens iet par to, ka neskatoties uz to, ka ir pieminēti samērības principi, bet to pielietojums nav atrunāts, bet ir atrunāti tikai soda mēri. Piemēram, tu nokopē legāli iegādātu e-grāmatu no vienas savas el.ierīces uz otru, kas var tikt uzskatīts par izvairīšanos no otras kopijas iegādes un par to tu momentāni kļūsti milzīgs kriminālās pasaules vadonis.
Krietni vairāk skaidrojošā materiāla vari trast šeit. http://www.article19.org/resources.php/resource/2901/en/european-parliament:-reject-anti-counterfeiting-trade-agreement-%28acta%29

Populāras ziņas